Ūdens piesārņojums Latvijas peldvietās

Visi zina, kas ir peldvieta un visi tajās peldas, bet vai to darot, cilvēki apzinās, ka ūdens piesārņojums attiecīgajā peldvietā var būt augsts, bīstams un kaitīgs veselībai, kas var atstāt paliekošas sekas uz organismu un ādu? Ļoti apšaubu, tāpēc man mērķis, rakstot šo rakstu, ir informēt peldētājus par to, cik peldēšanās ir bīstama peldvietās, kurās netiek veikts ūdens kvalitātes monitorings.

Turpināt lasīt “Ūdens piesārņojums Latvijas peldvietās”

Vides un dabas problēmu risinājumu integrēšana mācību stundās

Mūsdienās bieži saskaramies ar tādu problēmu, ka jauniešiem nav kvalitatīvi un pilnvērtīgi sniegta informācija par globāliem, videi un dabai svarīgiem jautājumiem. Mācību iestāde ir tā vieta, kur jaunā paaudze pavada dienas lielāko daļu, tātad, šeit jaunieši visvairāk uzņem informāciju, iegūst zināšanas arī par vides un dabas jautājumiem.

Bet vai skola, mācību stunda un ārpusstundu aktivitātes sniedz šīs zināšanas un izpratni tādā līmenī, lai jaunieši spētu ne tikai saskatīt globālās vides problēmas, bet arī iesaistīties to risināšanā, izteikt argumentētu viedokli un saskatīt iespējamo risinājumu, lai situāciju uzlabotu? Uzskatu, ka nē.

Turpināt lasīt “Vides un dabas problēmu risinājumu integrēšana mācību stundās”

Gaismas piesārņojums

Gaismas piesārņojums ir tas, ko mēs ikdienas redzam debesīs, pārsvarā dienas tumšajā laikā, kad mākslīgi gaismas avoti rada gaismu, kas izkliedējas atmosfēras zemākajos slāņos. Šis piesārņojums varbūt neliekas tik nozīmīgs, kā pārējie, bet es uzskatu, ka gaismas un skaņas piesārņojumi ir tie, par kuriem ir pārāk maz runāts un kurus vajadzētu ierobežot, jo tie gan traucē mums cilvēkiem pašiem, gan citām sugām, ar kurām mēs šo zemeslodi dalām.

Turpināt lasīt “Gaismas piesārņojums”

Krupju domino efekts

Ilustrācija: Antra Teirumnieka Foto: Enija Gleizdāne

Nākot pavasarim, kad dienas kļūst garākas un siltākas, atmostas daba un dzīvnieki. Krupji ir nozīmīga mūsu ekosistēmas sastāvdaļa. Taču pavasarī krupju piedzīvojumi ne vienmēr ir patīkami. Šķērsojot ceļus, cenšoties nokļūt savā ūdens tilpnē, tie iet bojā. Kā tiem palīdzēt?

Turpināt lasīt “Krupju domino efekts”

Eņģeļspārni – nav tik skaisti!

Rēzeknes upe, foto- Enija Gleizdāne

Parasts skats ir redzēt, kā pie ūdenstilpnes bērni un pieaugušie piebaro pīles ar vispieejamāko produktu, kurš patīk pīlēm, piemēram, baltmaizi, ar domu, ka dara ko labu. Bet vai tā, tas patiesībā ir?

Turpināt lasīt “Eņģeļspārni – nav tik skaisti!”

Sargāsim sevi, saudzēsim Zemi! Izlietoto sejas aizsargmasku problēma mūsdienās

Vienreizlietojamās sejas maskas ir kļuvušas par neatņemamu mūsu dzīves sastāvdaļu. Tās mēs lietojam sabiedriskajās vietās katru dienu, to kalpošanas ilgums ir dažas stundas, tāpēc tās ir kļuvušas par izplatītu atkritumu pozīciju. Gandrīz katrs būs redzējis izlietotu masku mētājamies zemē. Šajā laikā, sargājot savu un savu līdzcilvēku veselību, nedrīkstam aizmirst arī par mūsu kopējo māju – planētas Zeme saudzēšanu. Ko darīt, lai izlietotās maskas nevairotu atkritumu kalnus? Lai tās nenonāktu vidē, kopā nāca un risinājumus rada 5. klases skolēni Ogresgala pamatskolā.

Maskas Ogresgala pagasta parkā. Foto: Līga Uzuliņa
Turpināt lasīt “Sargāsim sevi, saudzēsim Zemi! Izlietoto sejas aizsargmasku problēma mūsdienās”

9,4% no visas okeānu plastmasas…

Līdz ar pandēmiju ir pieaudzis arī plastmasas līdzņemšanas trauku patēriņš. Sākums bija pavisam vienkāršs – cilvēki vairs nedrīkstēja ēst uz vietas, tāpēc visi interesenti bja spiesti ēdienu pasūtīt līdzņemšanai. Tas ir aktuāli ne tikai Latvijas, bet arī pasaules mērogā. Vislabāk šobrīd būtu skatīties uz labās prakses piemēriem un atsākt pasūtīto ēdienu izbaudīt uz vietas.

Turpināt lasīt “9,4% no visas okeānu plastmasas…”

Baltijas jūras sauciens pēc palīdzības

Baltijas jūra ir jaunākā jūra uz pasaules, tomēr tā ir arī viena no vispiesārņotākajām. Lielākā problēma ir, ka “lauksaimniecības darbību rezultātā līdz pat 97% no Baltijas jūras cieš no pastiprinātas aizaugšanas ar ūdensaugiem jeb eitrofikācijas” norāda Pasaules Dabas Fonds. Bet tā nav vienīgā problēma, jo kuģu satiksme, gan sadzīves notekūdeņi krietni pasliktina Baltijas jūras ūdens kvalitāti.

Baltijas jūras eitrofikācijas skartais apvidus.
Foto: Pasaules dabas fonds
Turpināt lasīt “Baltijas jūras sauciens pēc palīdzības”
Create your website with WordPress.com
Sākt darbu